Dziesmas ar vārdiem: aizkari
Dakota, Dālderi
Dzeltenie aizkari
Tajā, tajā zaļā ielejā
Visiem logiem dzelteni aizkari,
Tie atspīd saulpuķu ziediem
Un saulstaru dzīpariem vīti
Dzelteni, dzelteni aizkari.
Redzu, tev jau acīs nogurums,
Matos tev vēl ceļmalas putekļi.
Nāc iesim, uz pasaku ieleju zaļo,
Kur visiem logiem dzelteni aizkari plīv.
Piedz.
Tu tikai skudru nesamin,
Kas pagalmā velk baļķi tava lielceļa garumā.
Tā pastāstīs, kā gurdums izgaist citurīt,
Viss gurdums var jau izgaist citurīt.
Visu nakti pērkons, lietus auksts
Pa debess malu pērkoņratos brauc.
Lai ietu, kur iedams, tev pretī
Mās logos šie aizkari dzeltenie,
Kā pieneņu vianagā iepīts saules stars.
Piedz. 3x
Double Faced Eels
Džūlija
Un ir pagājis jau laiks
Kopš klauni neiepriecina pat tevi
Neapvainojies, mums nesanāk
No tevis dzirdu vārdus iepirktos
Par dārgu naudu izdotos
Es neredzu, tev acis stiklu sedz
Piedz.
Kur ir Džūlija?
Meitene, tai viss vienalga
Džūlija!
Liela man vai maza alga
Tūlīt nāks
aiz aizkariem vēl neaizklātiem
Tīra skaidra nepiekrāpta
Man ir deglis tev nav uguns
Bumba neuzsprāgs pat Černobiļa
Ej pa ceļu mēmo iesākto
Mani neinteresē karāti
Un kilogrami nomestie
Cik skumji tavā kompānijā man
Hospitāļu iela
He
Viesnīcā sagaidi rītu, rēķini izrakstīti
Pulkstens desmit, citu balss
Svešā vietā nevari aizmigt
Nē, tikai biezi aizkari, aizkari
He
Ha – nā nā ...
Ha – nā nā ...
Tev zvana, tevi jau meklē
Skudriņas pa muguru
Tā vien tekalē, tiki tiki tiki
Tavs vilciens pienāk
No Bolīvijas džungļiem
Babilonas ielās
Vai tu modināsi mani
Ar smiekliem
Kas tavā somā
Vai pietiek
Skaties, kur ej
Ej kopā ar biedriem
Kad tu domā – viņi pērk
Viņi patiesībā pārdod
Sargies, cik tev visa kā jau pieder
Parapapa – papa – pā ...
Tev aizlienēts uzvalks un cigārs
Tev ārzemju pase un automāts
Tev vārdi, kas apžilbina
Vārdi apžilbina
Bet dakter, kur ir tavs advokāts
(Ha – nā nā ..,)
Ei, dakter, kur ir tavs advokāts
(Ha – nā nā ..,)
A, dakter,
(Ha – nā nā ..,)
Ei, dakter, kur ir tavs advokāts
(Ha – nā nā ..,)
A, dakter
Vai tu modināsi mani
Ar smiekliem
Kas tavā somā
Vai pietiek
Skaties, kur ej
Ej kopā ar biedriem
Kad tu domā – viņi pērk
Viņi patiesībā pārdod
Sargies, redzi, tev jau pieder viss
Tamtarataratara – damdam ...
Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros
Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros,
Tauru skaņās kad viļņojas gaiss,
Cauri pilsētas vecajiem vārtiem
Ienāk latviešu strēlnieku pulks.
Aiz aizkariem augstu pie loga
Meičas actiņas skumīgi mirdz;
Domā strēlnieki - meiča ir daiļa,
Vai kāds brīnums, ka iesilst tiem sirds.
Pie miera jau strēlnieki dodas,
Ir pusnakts un visi jau dus.
Tikai dārzā zem ozola zariem
Mainās skūpsti, bet ozols cieš klus`...
No rīta zeltsaules staros,
Tauru skaņās kad viļņojas gaiss,
Dodas strēlnieki sīvajā kaujā,
Kas ir bijis, to nestāsta nakts.
Aiz aizkariem augstu pie loga
Meičas actiņas skumīgi mirdz;
Domā meiča - vai redzēšu zēnu,
Kura dēļ klusi pukst mana sirds.
Laukos aurot sāk rudeņa vēji,
Brāļu kapenēm pāri tie skrien.
Bāla meiča kopj kapu ar rozēm,
Rūgtu rūgtajas asaras lej.
Aija
Nerunā
Tu rakstīji uz papīra man vārdus,
Tos vārdus, ko pat man bij nesaprast.
Tu paslēpi starp rindiņām to pavasara rītu,
Un to nekad, nevienam neatrast.
Tu prati kādreiz noslēpt to aiz vāzes,
Un aizkariem, kas rīta vējā pland.
Es izlasīju, tikai tavās acīs vārdus šos,
Un nesaki, ka atkal kļūdījos.
Nerunā, es uzminēšu pati,
Tikai neslēp acīs dvēseli.
Paņem manu roku savā,
Vasarā, vai ziemas salā,
Nekad nelaid viņu vaļā,
Jo tam vienmēr jābūt tā.
Es atradu šos vārdus rudens parkā,
Zem kļavām, kas kā uguns saulē kvēl.
Es zinu to, ka varbūt brīnumpasakās,
Kāds zina tādus pašus vārdus vēl.
Tie ziemā uzzied pavasara ziediem.
Un pārsteidzot, kā zibens bulta sper.
Un pelēcības tveicē, izslāpusi dvēsele.
Tur atkal kāri mīlestību dzer.
Nerunā, es uzminēšu pati,
Tikai neslēp acīs dvēseli.
Paņem manu roku savā,
Vasarā, vai ziemas salā,
Nekad nelaid viņu vaļā,
Jo tam vienmēr jābūt tā.
Vēl šis tas interesants par aizkariem atrodams: http://www.aizkarudizains.lv/lv/majai/aizkari
